Pircēja manā darba vietā pienāk pie kases un vienkārši pajautā:
-Kāds izmērs jakai?
-Es: Kādai jakai tieši?
-Pircēja: Netieši noplivinot roku parāda uz netāli stāvošā plaukta…
- Es: Kādu izmēru Jums vajadzētu konkrēti?
-Pircēja: es nezinu kādu man vajag… man meitai vajag bet es nezinu kaadu….
- Es: mmm bet es arī nemācēšu palīdzēt un zināt kādu izmēriņu Jums vajag… ( protams es kā pārdevēja varēju rīkoties saprotoši un mēģināt iztaujāt sīkāk… bet… nu cilvēks šajā gadījumu.. taa normāli aizsvilās patiesībā par to ka viņu nesaprot…. un tas viss tāpēc, ka ļoti bieži cilvēki nemāk noformulēt Jautājumu ![]()
un tikai pašās beigās sieviete pajautāja.. kāds ir mans izmēr jakas un es protams mierīgā balsī.. kā visas sarunas laikā atbildēju uz šo normālo jautājumu!!!
![]()
vai tad ar to nevarēja sākt…var takš gadīties ka māte nezin savas meitas apģērba izmēru… laikam arī augumu… jo arī to viņa nenosauca….. ![]()
- es nez… smagi smagi … bet jautri… jo beigu beigaas tas bij kaa dienas prikols….
Dienas prikols no darba piedziivojumiem!
Ceturtdiena, Janvāris 15, 2009 no linddatii
No AneTTas bija vēl labāks variants:
Pienāk meitene pie kases ar vīriešu apakšveļu un prasa: “Cik liels ir XL izmērs?”
AneTTa: “Nu uz metru astoņdesmit”
jaa shito es ar atceros
eu eu.. kad tas bija?
Jaa palaidi garaam vienu atagdiijumu !